2021.gada 1.maijā Latvijā ir stājies spēkā jauns īres tiesisko attiecību regulējums-"Dzīvojamo telpu īres likums", kurš mobilizē īrnieka un izīrētāja tiesiskās attiecības, kā arī veicina ekonomiskās sadarbības attīstības iespējas un cilvēku mobilitāti darba tirgū. Jaunā likuma pieņemšana ir prasījusi aptuveni piecu gadu darbu parlamentā, kas vainagojies ar vērienīgu soli Latvijas sociālekonomiskās un tiesiskās telpas uzplaukumā, aizstājot 1993. gada likumu "Par dzīvojamo telpu īri". Uzskatu dažādība, jaunā likuma regulējuma nepilnības, kas tad īsti ir jāzina sabiedrībai, īpašniekiem un īrniekiem? Kā arī svarīgākais jautājums, kāds ir jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma mērķis un uzdevumi? Par to, kāda būs likuma piemērošanas praktiskā daļa, mēs redzēsim pirmajos tiesu spriedumos, bet līdz tam- ļausim likumam iejusties jaunajās kurpēs. Raksta turpinājumā saņemsiet atbildes uz svarīgākajiem īres tiesisko attiecību regulējošajiem jautājumiem.
Mājokļu tirgus efektīva funkcionēšana ietekmē valsts ekonomisko attīstību un cilvēku labklājību, nodrošinot tiesības uz privātās dzīves un mājokļa neaizskaramību, kā arī tiesības uz īpašumu. Atbilstoši LR Satversmei, valstij ir pienākums nodrošināt šo tiesību īstenošanu un bez tiesiska pamatojuma neiejaukties šo pamattiesību realizēšanā. Iepriekš spēkā esošais likums "Par dzīvojamo telpu īri" nesamērīgi mazāk aizsargāja izīrētāju intereses. Tas nozīmē, ka papildus aizsardzības mehānisms, lai savlaicīgi noregulētu īres tiesiskās attiecības bija īres līgums, ietverot tādus noteikumus, kas aizsargā īpašnieka un viņa īpašuma lietošanas tiesības. Mājoklis ir cilvēka pamatvajadzība, tāpēc arī jaunā likuma mērķis ir mājokļu pieejamības veicināšana. Jaunais likums ne vien mazāk ierobežo izīrētāja intereses, bet arī rada īrniekam zināmas priekšrocības īres attiecībās. Piemēram, īrniekam ir tiesības vienpusēji atkāpties no dzīvojamās telpas īres līguma, savukārt izīrētājam šādas tiesības ir tikai Dzīvojamo telpu īres likumā noteiktajos gadījumos (turpmāk tekstā Īres likums). Tāpat izīrētājs nevar iebilst pret īrnieka ģimenes locekļu iemitināšanu īrētajā dzīvojamā telpā un pret īres tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Kas notiek gadījumā, ja dzīvoklim, ko īrējat, mainās īpašnieks? Vai īres līgums jaunajam īpašniekam būs saistošs?
Īres līgums ir saistošs dzīvojamās telpas ieguvējam tikai tad, ja tas ir nostiprināts zemesgrāmatā. Šajā gadījumā darbosies princips "pirkums lauž īri". Ja nu tomēr īres attiecībās izveidosies nesaskaņas starp izīrētāju un īrnieku, tad vairs nevajadzēs satraukties par ilgo un nogurdinošo tiesāšanās procesu, kas var ievilkties pat līdz pāris gadiem. Tagad ir iespējama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, bet tikai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īres līgumiem. Tas nozīmē ātrāku un efektīvāku strīdu risināšanas kārtību. Piemēram, ja īrnieks nemaksā īri par dzīvojamo telpu lietošanu, tad bezstrīdus procesa kārtībā strīds tiks ātri atrisināts un izīrētājs ar tiesas spriedumu varēs izlikt īrnieku no dzīvojamās telpas. Jaunums ir arī tas, ka īrnieka ģimenes locekļi nav solidāri atbildīgi par īres līguma saistībām, bet vienlaikus tie neiegūst patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu. Tas nozīmē, ka atbildību par īres līgumā noteikto saistību izpildi uzņemsies tikai izīrētājs. Papildus minētajam tika atbalstīti arī tādi risinājumi, kā samazināts pieļaujamais kavēto maksājumu apmērs no trim mēnešiem uz diviem.
Dzīvojamās telpas īres līguma termiņš
Atšķirībā no iepriekšējā likuma, kas paredzēja gan terminētus, gan beztermiņa īres līgumus, pieņemot Jauno īres likumu, tika nolemts, ka turpmāk nebūs beztermiņa īres līgumu un paliks tikai terminēti, nosakot pārejas posmu beztermiņa līgumu transformācijai par terminētiem. Piemēram, ja ir noslēgts līgums uz konkrētu termiņu, tad, termiņam beidzoties, īrniekam un attiecīgi pārējām personām, kas dzīvo dzīvojamā telpā, tās ir jāatbrīvo. Savukārt, ja abas līgumslēdzējpuses grib turpināt īres attiecības, tad jau pirms termiņa notecējuma pusēm būtu jāvienojas par jauna īres līguma noslēgšanu. Pieņemtā Īres likuma 9. panta redakcija neliedz pusēm vienoties par līguma pagarinājumu. Tas nozīmē, ka slēdzot līgumu, būs pilnīga rīcības brīvība iekļaut arī šādus noteikumus. Līguma pagarināšanas punkta iekļaušanai jāpievērš pastiprināta uzmanība, citādi tas var liegt Civilprocesa likumā paredzētās saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtības piemērošanas iespēju. Lai to piemērotu, līgumam jāsatur skaidra norāde, ka līgums netiks pagarināts. Līgumā tas varētu izskatīties sekojoši: "Īres līgums nevar tikt pagarināts ilgāk par līgumā noteikto termiņu un Īrniekam jāatbrīvo dzīvojamā telpa līguma izbeigšanas dienā". Savukārt, ja līgumā nebūs skaidra norāde par to, piemēram, līguma punkts: "Īres līgums var tikt pagarināts gadījumos....". Šāds punkta traktējums var radīt strīdus, kas izskatāmi prasības tiesvedības kārtībā. Ja ir noslēgts terminēts līgums, īrniekam ir jāseko termiņam un samērīgā laikā pirms beigu termiņa iestāšanās jārisina jautājums ar izīrētāju par jauna īres līguma noslēgšanu, esošā līguma pagarināšanu uz jaunu termiņu vai jāmeklē cits mājoklis.
Dzīvojamās telpas īres maksa
Dzīvojamās telpas īres maksa ir būtiska līguma sastāvdaļa, un tai obligāti ir jābūt ietvertai līgumā, jo bez tās līgums nemaz nevar tikt noslēgts. Īres maksa ir atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu. Līguma slēdzējiem ir pilnīga rīcības brīvība, kādus noteikumus iekļaut līgumā, paredzot pie kādiem apstākļiem īres maksa var tikt mainīta. Ja īres līgumā ir paredzēta tiesība prasīt augstāku īres maksu, izīrētājs izsniedz brīdinājumu ar pamatojumu par augstākas īres maksas piemērošanu. Īrnieks var nepiekrist šim pamatojumam, tad izīrētājs ceļ prasību tiesā, tomēr prasības celšana neaptur pieprasījumu par augstāku īres maksājuma veikšanu. Ir jāgaida tiesa spriedums, kurš atbalstīs īres maksas paaugstināšanu vai to noraidīs. Ja tiesa atzīs, ka īres maksas paaugstināšana nav tiesiska, tad īrniekam tiks atgriezti visi maksājumi, ko tas maksājis pēc izīrētāja pieprasījuma. Atgādinu, ka īres līguma darbības laikā īres maksu var grozīt tad, ja šajā līgumā ir paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība. Īres maksai ir jābū atbilstošai tirgus situācijai. Savukārt, maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem ir papildus maksa īres noteiktajai cenai, ja vien puses nav rakstveidā vienojušās par citiem noteikumiem. Ja šāda vienošanās līgumā nav iekļauta, tad īres maksa uzskatāma kā atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu. Īrniekam šo apstākli ir svarīgi atcerēties, jo nereti īrnieki īres maksas cenu uztver kā kopējo summu, kas iekļauj arī komunālos pakalpojumus (apsaimniekošana, telekomunikācijas, ūdens patēriņš, gāze). Jāatzīst, ka dažreiz tiek noteikti fiksētie maksājumi, tomēr vairumā gadījumu īres maksa ir atsevišķa summa un komunālie pakalpojumi nosakāmi pēc patēriņa. Par komunālajiem pakalpojumiem īrnieks var norēķināties pa tiešo ar pakalpojumu sniedzēju, gan to var darīt arī izīrētājs, nosūtot īrniekam aprēķinu. Par šo jautājumu līgumā vajadzētu vienoties. Ir jārēķinās, ka dzīvojamās telpas īpašnieks Jums nevarēs sniegt atbildi par komunālo pakalpojumu maksas apmēru konkrētos skaitļos, jo maksa ir atkarīga no pakalpojumu saņemšanas apjoma, tāpēc samaksa tiek aprēķināta faktiski saņemtajos apmēros pēc pakalpojuma sniedzēja tarifa. Saskaņā ar Īres likuma 24. panta pirmās daļas 2. punktu izīrētājs ir tiesīgs izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks kavē ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus atbilstoši dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajai kārtībai vairāk nekā divus mēnešus. Pirms meklējat jaunu mājvietu, aprēķiniet savu maksimālo budžetu, ieskaitot komunālos pakalpojumus, ko varat atļauties mēneša griezumā apmaksāt.
Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti
Izīrētājs var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai valdītājs, savukārt dzīvojamās telpas īrnieks ir fiziskā persona. Dzīvojamās telpas īres līgumu vienlaikus var slēgt ar vairākiem īrniekiem, ja telpa tiek nodota kopīgā lietošanā. Līdz ar to īrnieku atbildība pret izīrētāju kļūst solidāra. Īres likumā ir saglabāts iepriekšējais princips, ka par izīrētāju var būt gan dzīvojamās telpas īpašnieks, gan valdītājs, gan arī pašvaldība, ja tā ir ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. Papildus noteikts, ka par izīrētāju var būt arī mantojums un persona, kurai pieder dzīvokļa tiesība. Par īpašnieku ir atzīstama persona, kas atbilstoši Civillikuma (turpmāk tekstā CL) 994. panta pirmajā daļā noteiktajam ierakstīta zemesgrāmatā. Savukārt jēdziens "valdītājs" ir ļoti plašs, un tas var radīt neskaidrības līguma slēgšanā, kā arī nedrošību īrniekiem. Jāuzsver, ka Īres likumā ar valdītāju saprotams tiesiskais valdītājs, nošķirot "īrnieka" izpratni, kas ir dzīvojamās telpas faktiskais valdītājs. Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir dzīvoklis vai dzīvojamā māja, kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī palīgtelpas - virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa. Dzīvojamās telpas īres līgumu nevarēs noslēgt par jaunbūvēm, vasarnīcām vai nelikumīgi uzceltām ēkām. Pretējā gadījumā darījums būs spēkā neesošs. Tāpat arī atbilstoši Būvniecības likumam, būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā. Īres likuma 4. panta otrajā teikumā minētais, ka par dzīvojamās telpas īres līguma priekšmetu var būt arī atsevišķa dzīvojamā telpa, ja dzīvoklī nav palīgtelpu. Tas attiecināms uz kopmītņu tipa mājām, kur palīgtelpas, piemēram, virtuve, sanitārais mezgls, atrodas īrnieku kopīgā lietošanā. Savukārt norāde, ka par dzīvojamās telpas īres līguma priekšmetu var būt arī dzīvojamā telpa dzīvoklī, ja tā nav caurstaigājama, iztulkojama tādējādi, ka var izīrēt dzīvokļa (mājas) atsevišķu istabu ar atsevišķu ieeju.
Vai likums attieksies uz mani gadījumos, ja brīvdienās esmu nolēmis doties atpūtā ārpus mājas un rezervējis vasarnīcu / atpūtas namiņu?
Tās gan nevarēs uzskatīt par tipiskām īres rakstura attiecībām, jo likums neattiecas uz dzīvojamo telpu īslaicīgu (sezonālu) lietošanu atpūtas un tūrisma vajadzībām. Šis skaitīsies kā sezonālā atpūta un tūrisms, jo Īres likuma mērķis ir nodrošināt telpu lietošanu patstāvīgai dzīvošanai. Manis minēto piemēru nosaka Civillikuma Saistību tiesību četrpadsmitā nodaļa "Nomas un īres līgums".
Dzīvojamās telpas īres līguma forma
Kā rīkoties situācijā, ja tiek īrēta dzīvojamā telpa, bet nav noslēgts rakstveida īres līgums ar izīrētāju? Gadījumos, kad īres attiecības izveidojušās bez rakstveida dokumenta noformēšanas, pastāv iespēja atsaukties uz CL 1488. pantu. Tas nozīmē, ka strīdus gadījumā tiesa var atzīt īres attiecību pastāvēšanu. Abu pušu darbībām ir jāapliecina šo attiecību pastāvēšana un pušu saskanīga griba īres attiecību īstenošanā, abpusēji izpildot īres līguma nosacījumus. Tas izpaužas, kā īres maksas maksāšana un īres samaksas pieņemšana par telpām, kuras faktiski tiek izmantotas dzīvošanai. Topēr jaunais Īres likums noteic īres līguma obligātu rakstveida formu. Tāpat rakstveida forma veicina tiesikso interešu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā arī aizstāvēšanu, nodrošinot ierakstu zemesgrāmatā, saistību bezstrīdus piespiedu izpildi, izslēdzot nevajadzīgus strīdus tiesā.
Īres līguma tiesiskais regulējums- apskats
Viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir īres līguma detalizēta izstrāde, nosakot visus nepieciešamos aspektus, ko garantē īres attiecības. Pēc būtības ar īri mēs nodibinām personas tiesību par maksu lietot citai personai piederošu nekustamo īpašumu. Īres līgums jau pats par sevi apliecina pušu savstarpējo gribu iesaistīties īres attiecību pastāvēšanā un informētību par tiesību / pienākumu apjomu, kas ir jāievēro, uzsākot īres attiecības visu īres līguma darbības termiņu. Īres likums ir speciālais tiesību akts, kas noteic izīrētāja un īrnieka tiesisko attiecību nodibināšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību. Līguma priekšmets ir jebkura darījuma būtiska sastāvdaļa, tāpēc līdzējiem dzīvojamās telpas īres līgumā ir jānorāda lietošanā nododamās dzīvojamās telpas adrese, platība un telpas raksturojums. Līgumā obligāti jānorāda īres līguma termiņš, jo nevar tikt noslēgts beztermiņa īres līgums. Īres termiņa noteikšana nodrošina tiesisko stabilitāti par īres attiecību pastāvēšanu. Šobrīd gan īres minimālais un maksimālais termiņš nav konkretizēts, tāpēc līdzējiem par to vajadzētu vienoties. Attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem, tām ir absolūta brīvība noteikumu izveidē. Īres līgums netiek pakļauts striktiem rāmjiem, punktiem vai ierobežojumiem, tāpēc puses var vienoties par abpusēji izdevīgu saistību izpildi. Kam būs lielāka loma: līgumam vai likumam? Pamatā strīdu risināšanai kalpos abpusēji noslēgtais īres līgums, tādēļ pirms paraksta veikšanas, vienmēr rūpīgi izlasiet ne tikai savas tiesības, bet arī pienākumus.
Vai dzīvojamās telpas īpašnieks drīkst detalizēti pieprasīt ziņas par personām, kuras kopā ar mani plāno uzturēties dzīvoklī?
Zinot personu skaitu, izīrētājs jau savlaicīgi varēs prognozēt, kādā apjomā tiks izlietoti sniegtie komunālie pakalpojumi un dzīvojamās telpas dabiskā nolietojuma intensitāti. Saskaņā ar Īres likuma 14. panta pirmo daļu, iepriekš rakstveidā informējot izīrētāju, īrnieks ir tiesīgs iemitināt īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto un laulāto kopīgos vai katra laulātā bērnus. Izīrētāja piekrišana šo personu iemitināšanai nav nepieciešama, nepieciešama ir tikai izīrētāja rakstveida informēšana un šo personu norādīšana īres līgumā. Ja minētās personas tiek iemitinātas vēlāk, tad īrnieka pienākums rakstveidā informēt izīrētāju saglabājas un līgums tiek papildināts ar šo atzīmi. Ņemiet vērā, ka rakstveida brīdinājums šajā gadījumā ir obligāts. Izīrētājam nav tiesību atteikt šo personu iemitināšanu dzīvojamajā telpā, jo likumdevējs ir skaidri paredzējis šādu īrnieka tiesību likumā. Ja runa ir par citu personu iemitināšanu, piemēram, īrnieka vecāku, draugu, brāļu vai māsu, tad īrniekam ir jāsaņem izīrētāja iepriekšēja rakstveida piekrišana. Ja piekrišana no izīrētāja puses nav saņemta, tad šīs personas nav tiesīgas dzīvot kopā ar izīrētāju dzīvojamajā telpā.
Īres līguma izbeigšana un atkāpšanās no tā
Īrniekam ir tiesības jebkurā brīdī vienpusēji atkāpties no īres līguma ar vismaz viena mēneša iepriekšēju brīdinājumu. Savukārt, gadījumos, kad īrnieka atkāpšanās pamatota ar izīrētāja Īres likuma 18. panta trešajā daļā noteikto pienākumu nepildīšanu, - nekavējoties. Tai pat laikā izīrētāja vienpusēja atkāpšanās ar nekavējošu spēku paredzēta tikai gadījumā, ja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums, ar kuru aizliegta dzīvojamās mājas ekspluatācija. Ja šīs atkāpšanās tiesības tiek izmantotas, tad izīrētājam ir pienākums atlīdzināt īrniekam izdevumus, kas saistīti ar liegumu turpināt lietot dzīvojamo telpu. Piemēram, veiktos ieguldījumus vai pārcelšanās izdevumus. Izīrētāja tiesības izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu ir uzskaitītas Īres likuma 22.-25. pantā. Ja pastāv likumā noteiktais pamats atkāpties no īres līguma, tad līgums uzskatāms par izbeigtu atkāpšanās brīdī, pārējos gadījumos gan ar brīdinājumā norādītā termiņa iestāšanos. Kā atsevišķs īres līguma izbeigšanas pamats ir dzīvojamās telpas īpašnieka maiņa gadījumā, ja īres līgums nav bijis ierakstīts zemesgrāmatā. Ja ir iestājies šis konkrētais gadījums, tad īrniekam dzīvojamā telpa jāatbrīvo divu mēnešu laikā pēc jaunā ieguvēja paziņojuma. Saskaņā ar Īres likuma pārejas noteikumu 2. punktu, jaunajam dzīvojamās telpas īpašniekam Īres līgums, kas noslēgts līdz Īres likuma spēkā stāšanās brīdim un nav ierakstīts zemesgrāmatā, ir saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim, ja vien tā termiņš neiestājas jau agrāk vai kāda no pusēm nav cēlusi tiesā prasību par līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Vai izīrētājs drīkst regulāri veikt dzīvojamās telpas pārbaudes laikā, kad tajās mitinās īrnieks?
Dzīvojamo telpu īres likums noteic, ka izīrētājam ir pienākums nodrošināt īrniekam iespēju netraucēti lietot dzīvojamās telpas visu īres līgumā noteikto laiku. Ja rodas reālas un pamatotas bažas par to, ka īrnieks bojā dzīvojamo telpu vai māju vai citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, tad izīrētājam ir tiesības brīvi iekļūt izīrētajās telpās. Praksē ir vērojamas daudz un dažādas problēmsituācijas, kad ir nepieciešama tūlītēja iekļūšana dzīvoklī. Piemēram, ir notikušas komunikāciju problēmas, ūdens noplūdes, ievērojami tehniskie bojājumi, miera traucēšana kaimiņiem, kas izpaužas regulārā trokšņošanā, nepatīkamas smakas no dzīvokļa vai mājdzīvnieku radīts troksnis. Ierastā kārtība, kādā izīrētājs uzsāk minēto un citu līdzīgu problēmu risināšanu ar īrnieku, ir personiska kontakta nodibināšana, sazinoties ar īrnieku telefoniski vai mēģinot apmeklēt īrnieku viņa īrētajās dzīvojamās telpās. Ja īrnieks demonstratīvi atsakās komunicēt ar izīrētāju un nespēj vienoties par radītā kaitējuma novēršanu, tad ar pasta vai e pasta starpniecību, īrniekam tiek nosūtīts rakstisks paziņojums par dzīvojamo telpu apsekošanu un bojājumu novēršanu konkrētā laikā. Pēc būtības izīrētājam ir pienākums netraucēt īrnieku lietot dzīvojamās telpas visu līgumā noteikto laiku, tomēr aizliegums ir uzskatāms par nesamērīgu situācijās, kuras klaji norāda uz dzīvojamo telpu ļaunprātīgu lietošanu. Piemēram, īrnieks regulāri appludina zemāk esošos dzīvokļus un šis kaitējums jau ir kļuvis globāls ne vien izīrētāja īpašumam, bet apdraud arī visas dzīvojamo telpu ēkas komunikācijas. Īres likuma 18. panta trešā daļa nosaka, ka izīrētājam ir pienākums uzturēt dzīvojamo māju un nodrošināt ekspluatāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izīrētājs nav tiesīgs patvarīgi uzlauzt dzīvokļa durvis un bez īrnieka piekrišanas iekļūt dzīvoklī. Visbiežāk īres līgumos tiek iekļauts punkts, kas ļauj izīrētājam iekļūt un apsekot dzīvojamās telpas. Lai risinātu šo problēmu, 2021. gada 25. martā tika veikti grozījumi Civilprocesa likumā. Gadījumos, kad īrnieks izraisa vai nenovērš ūdens noplūdes no dzīvokļa, vai nodara citu kaitējumu dzīvoklim, mājai, citiem īrniekiem, īpašniekam, izīrētājs ir tiesīgs prasīt pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, nodrošinot savas kā īpašnieka aizskartās intereses. Lai arī Īres likums paredz izīrētāja pienākumu nodrošināt, ka īrnieks netiek traucēts visā dzīvojamās telpas īres līguma spēkā esamības laikā, tomēr šāds aizliegums nav absolūts. Īrniekam tomēr vajadzētu apzināties robežas, kad viņa rīcība kļūst ļaunprātīga un pret īpašnieka interesēm vērsta.
Jēdziena "ģimenes loceklis" izpratne jaunajā īres likumā
Šī jēdziena izpratne jaunajā Īres likumā ir īpaši sašaurināta. Par ģimenes locekļiem likuma ietvaros tiek uzskatīti laulātais un abu vai katra laulātā bērni. Piemēram, īrnieka vecāki Īres likuma izpratnē vairs netiek uzskatīti par īrnieka ģimenes locekļiem un attiecīgo personu iemitināšanai īrētajā dzīvojamā telpā būs nepieciešama izīrētāja piekrišana. Tiesību un pienākumu apjoma ziņā vecais Īres likums īrnieka ģimenes locekļus pielīdzināja īrniekam, tomēr jaunais īres likums paredz, ka "īrnieka ģimenes locekļi un citas viņa īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst". Tas nozīmē to, ka visas saistības attiecībā pret izīrētāju izpilda pats īrnieks, nevis kāds no ģimenes locekļiem (piemēram, maksājumu veikšana un pieprasīšana). Tomēr īrnieka nāves gadījumā jaunais Īres likums paredz īres līguma pārslēgšanu ar īrnieka ģimenes locekļiem, ja tie likumīgā kārtā tika iemitināti dzīvojamajā telpā. Izīrētājam ir pienākums noslēgt jaunu līgumu, nemainot iepriekšējā līguma noteikumus, lai izīrētāja stāvoklis paliktu nemainīgs. Piemēram, izīrētājām nav tiesību bez tiesiska pamata mainīt īres līguma termiņu vai pieprasīt augstāku īres samaksu. Tomēr gadījumos, ja īrnieks ir kļuvis rīcībnespējīgs, tad jaunais likums neparedzēs ģimenes locekļiem tiesības prasīt jaunu līguma noslēgšanu. Faktiski izīrētājs šajā situācijā ir tiesīgs atkāpties no noslēgtā īres līguma. Ja īres līgumā, kas ir slēgts līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, nav norādītas personas, kuras ir iemitinātas dzīvojamā telpā, izīrētājam un īrniekam tas ir jāizdara līdz minētajam datumam. Ja rok nedaudz dziļāk šajā lauciņā, tad ir skaidrs, ka jaunais Īres likums nenodrošina laulībā neesošu ģimeņu (tas attiecas arī uz viendzimuma partnerattiecību) juridisko un sociālekonomisko aizsardzību. Tas nozīmē, ka ģimenes jēdziens uz šādām personām netiek attiecināts. Vai tas iet roku rokā ar Satversmes 110.panta 1. teikumu- nedomāju gan.
Comments