Latvijā kopdzīve vērojama starp dažādiem attiecību modeļiem. Piemēram, sievietes un vīrieša, homoseksuālu personu vai vienkārši draugu kopdzīve. Iesākumā vēlos nodalīt to sabiedrības daļu, uz kuru varētu attiecināt laulības līgumu slēgšanu. Tie ir precēti pāri, kuri savā starpā noslēguši laulību. Satversmes 110. pants aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti. Pēc laulības noslēgšanas ir jāpieņem lēmums - slēgt vai tomēr neslēgt laulības līgumu?
Kas ir laulības līgums? Laulības līgums ir juridiskā nodrošinājuma līdzeklis, kas nosaka, kāds attiecību modelis pastāvēs starp laulātajiem. Latvijā pastāv salīdzinoši vienkāršs laulību līgums, bez neskaitāmiem papīru kalniem un līguma punktiem. Tā ir visas mantas šķirtība vai kopība. Ko izvēlēties - mantas šķirtību vai kopību? Pārsvarā laulātie savā starpā izvēlās slēgt līgumu par visas mantas šķirtību. Mantas šķirtība nosaka, ka šķiršanās gadījumā katrs laulātais savā īpašumā patur ne tikai to mantu, kas viņam piederējusi pirms stāšanās laulībā, bet viņam ir tiesības brīvi rīkoties ar to, ko iegādājies laulības laikā, neatkarīgi no partnera viedokļa. Citiem vārdiem sakot, puses patur īpašumtiesības uz savu kustamo un nekustamo mantu. Vienojoties par mantas šķirtību, laulātajiem ir tiesības rīkoties ar sev piederošo mantu pēc saviem ieskatiem. Jāpiebilst, ka mantas šķirtība attiecas uz visu laulāto mantu. Tas nozīmē, ka to nevar noformēt tikai attiecībā uz dzīvokli, māju vai automašīnu. Tomēr, ja šāda nepieciešamība rodas, tad iespējams nodibināt kopīpašuma tiesības uz māju vai citu nekustamo īpašumu. Katrs laulātais ar savu mantu var rīkoties neatkarīgi no otra laulātā - pārdot, dāvināt, mainīt, apgrūtināt ar lietu un saistību tiesībām. Persona par saviem parādiem un saistībām atbild vienīgi ar savu mantu. Ja pret viena laulātā parādiem ir vērsta piedziņa, tad tā ir vēršama tikai uz parādnieka atsevišķo, šķirto mantu. Ja laulības līgums nosaka laulāto mantas kopību, abiem laulātajiem piederošā manta - gan pirms tam, gan laulības laikā iegūtā, tiek apvienota vienā veselumā. Atsevišķi var izdalīt mantu, kas paliek ārpus mantas kopības.
Vai laulības līgums rada drošības sajūtu?
Izvēle noslēgt laulības līgumu nenozīmē, ka kāds no laulātajiem apdomā par iespējamo laulības šķiršanu nākotnē. To nevar atzīt par neuzticību vai vēl jo vairāk par mīlestības neesamību. Laulības līgums kalpo "kā stabils pamats zem kājām", jo dzīvē mēs neko nevaram paredzēt vai prognozēt. Pat ja nākotnē laulība tiek šķirta, tad laulības līgums atvieglos mantas sadali, padarot šķiršanās procesu mierīgāku. Laulības līgums tiek sastādīts notariāla akta formā, kas liecina par strīda neiespējamību, jo notariāls apliecinājums nodrošina ticamību paustās gribas izteikumam un apliecina faktus, kuriem ir tiesiska nozīme. Ja puses laulību nolēmušas šķirt tiesā nevis pie notāra, tad ietaupās arī valsts nodevas maksājums un patērētais laiks, jo mantiskās attiecības faktiski laulātie ir nokārtojuši paši jeb līdz ar laulības līguma noslēgšanu.
Kas notiek, ja laulātie nav noslēguši laulības līgumu?
Ja laulātie savā starpā nav noslēguši laulības līgumu, tad starp laulātajiem pastāv likumiskās mantiskās attiecības, ko regulē Civillikums (turpmāk - CL). CL 89. pants paredz, ka "katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu." Piemēram, ja Marta iegādāsies automašīnu un reģistrēs to uz sava vārda, tad tā ir Martas personīgā manta un neviens cits nevarēs pretendēt uz Martas automašīnas īpašuma tiesībām bez viņas piekrišanas. Savukārt, ja pāris laulības laikā kopīgi ir iegādājies īpašumu, veic remontdarbus un apsaimnieko nekustamo īpašumu kopīgiem spēkiem, tad tā uzskatāma par laulāto kopīgo mantu. Likums nosaka, ka laulības šķiršanas gadījumā, manta tiek dalīta samērā ar katra laulātā ieguldījumu šīs mantas iegādē, uzturēšanā un apkopē. Kā vajadzētu rīkoties situācijā, ja viens laulātais īpašuma iegādi ir atbalstījis finansiāli, bet otrs laulātais tai pat laikā uzturējis kārtību īpašumā, veicis saimniecisko darbību un audzinājis bērnus? Šī problēmjautājuma risināšanā jāizmanto tiesu prakses interpretācija. Pirms tiesvedības procesa uzsākšanas laulātie, diemžēl, nevar uzzināt, cik liela daļa no mantas katram pienāksies. Tiesai šajā jautājumā ir sava vīzija par lietas apstākļiem, kā arī tiesas procesa ietvaros ir pieļaujama pierādījumu iesniegšana, kurā tiek noskaidroti jauni apstākļi, kas var būtiski ietekmēt tiesas galīgā lēmuma pieņemšanu. Tiesas arvien biežāk novērtē sievietes ieguldījumu, darbojoties mājsaimniecībā, mājas uzkopšanā un bērnu audzināšanā. Iesniedzot pamatotus pierādījumus par to, ka sieviete regulāri veikusi mājas uzkopšanas darbus, rūpējusies par ģimeni un audzinājusi bērnus, viņa var pretendēt uz ievērojamu daļu laulības laikā iegūtās mantas.
Līgumiskās mantiskās attiecības.
Ja laulātie savā starpā tomēr izvēlās noslēgt laulību līgumu, tad starp laulātajiem pastāvēs līgumiskās mantiskās attiecības. Nosakot visas mantas šķirtību, tas nenozīmē, ka laulātie kopīgi nevar iegādāties īpašumu, to droši var darīt, vienīgi līgumā skaidri ir jānorāda, kādās daļās katram laulātajam piederēs šis nekustamais īpašums. Piemēram, ja laulātie kopīgā uzņēmumā iegādāsies kapitāldaļas, tad katrs reģistrē sev pusi no tām. Līdz ar to varam secināt, ka laulību līgums sniedz absolūtu skaidrību par mantas piederību katram no laulātajiem. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, ka viens no laulātajiem īpašumā ieguldījis milzīgus laika un darba resursus, lai apsaimniekotu un rūpētos par īpašumu, bet juridisku apstākļu dēļ, otrs laulātais iegūst lielāko daļu no īpašuma.
Vai laulības līgumā var norādīt arī citas nianses, izņemot mantisko attiecību sadales veidu?
Jā, tas ir iespējams. Piemēram, laulātie var pieminēt, ka šķiršanās gadījumā bērna dzīvesvieta būs pie Martas, nosakot Jānim saskarsmes tiesības ar bērnu. Jāņem vērā, ka laika gaitā mainās cilvēku uzskati, dzīvesveids, domāšana un sociālais statuss. Piemēram, Martai sākušās problēmas ar pārmērīgu alkohola lietošanu un šī iemesla dēļ viņa nespēs uzņemties atbildību pār savu nepilngadīgo bērnu. Arī bērnam ir tiesības izteikt viedokli, pie kura no vecākiem viņš vēlas dzīvot. Bērna viedokļa uzklausīšana ir ļoti svarīga jebkura jautājuma izlemšanā, kas skar bērna intereses. Ja bērns ir sasniedzis tādu vecuma un brieduma pakāpi, kad izveidojusies spriestspēja, tad bērna viedokļa neuzklausīšana un jautājumu izlemšana viņa vietā var kļūt par nopietnu bērnu tiesību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu. Laulības līguma sastādīšanas un noslēgšanas brīdī, pāris ir noskaņots uz gaidāmo laulību un nenāk ne prāta apdomāt, ka nākotnē nāktos saskarties ar šķiršanās procesu. Laulības šķiršanas gadījumā, jautājumi, kas saistīti ar bērnu, piemēram, uzturlīdzekļu maksāšanas kārtība, dzīvesvietas noteikšana un saskarsmes tiesības, vienmēr tiks pārskatītas atbilstoši bērna vislabākajām interesēm.
Vai homoseksuāli pāri ar laulību līgumu var noregulēt savas mantiskās attiecības?
Šis jautājums šobrīd ir aktuāls mūsdienu tiesiskajā telpā. It kā personas ir attiecībās, bet tajā pašā laikā juridiski nevar notikt mantas sadale, mantojuma lietu vešana vai citu ar kopdzīvi saistīto jautājumu risināšana. Atbildot uz iepriekšminēto jautājumu, laulības līgums ir iespējams tikai un vienīgi starp vīrieti un sievieti (laulātajiem). Viendzimuma pāriem ieteicams jau iepriekš sagatavoties visdažādākajām dzīves situācijām, izmantojot pilnvaru izdošanas priekšrocības. Piemēram, ja Andris nokļūst slimnīcā, tad, lai Oskars varētu iepazīties ar Andra medicīniskajiem datiem, ir jābūt izdotai pilnvarai, kurā tiek skaidri definēta atļauja medicīnisko datu piekļuvei, jo no datu aizsardzības viedokļa, šādus datus drīkst iegūt vienīgi tuvinieki. Saskaņā ar neseno Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu, Saeimai ir pienākums izstrādāt viendzimuma partnerattiecību tiesisko regulējumu. Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi pirmo spriedumu, ar kuru konstatēta "publiski tiesisko attiecību pastāvēšana". Tas nozīmē, ka starp personām pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē. Šis ir liels solis pretī sabiedrības vienotībai, viendzimuma partnerattiecību atzīšanai un iekšējās iteliģences attīstībai.
Mantošanas jautājumi.
Ņemot vērā, ka starp laulātajiem var pastāvēt laulību līgums mantisko attiecību noregulēšanai, tas tomēr neizslēdz laulātā mantošanas tiesību, kad otrs laulātais ir miris. Latvijā pastāv trīs mantošanas veidi: likumiskā, līgumiskā (slēdzot mantojuma līgumu) un testamentārā mantošana. Piemēram, Marta un Jānis ir laulībā un starp laulātajiem ir noslēgts laulības līgums. Pēc kāda laika Jānis mirst un atklājas mantojums uz viņam piederošo mantu. Pēc likumiskās mantošanas Jāņa mantu mantos laulātais (Marta) un pirmās šķiras mantinieki (Jāņa bērni). Piebildīšu, ka laulību līgums regulē mantiskās attiecības šķiršanās gadījumā, bet līgums neregulē to, kā notiks mantas sadale, ja kādam no laulātajiem iestāsies nāve. Vai pārim ir vērts laulāties, ja teorētiski Jānis apdala ar mantu savus bērnus no iepriekšējās laulības? Pēc likumiskās mantošanas Marta iestāsies mantojuma tiesībās kā laulātais, kurai ir tiesības mantot atbilstoši Civillikuma normām neatkarīgi no tā, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp Martu un Jāni laulības laikā. Ir iespēja arī sastādīt testamentu, bet ja kādam no mantiniekiem radīsies nojauta, ka viņš ir ticis apdalīts ar šo testamentu, tad testamentu tiesas ceļā var apstrīdēt. Jārēķinās, ka šis process var būt ļoti ilgs un laikietilpīgs.
Vai laulātie paši var sagatavot laulību līgumu?
Laulības līguma projektu var sagatavot zvērināts notārs, paši laulātie vai jurists, ko zvērināts notārs noformē notariālā akta formā. Šo līgumu nevar parakstīt vispirms viens no laulātajiem un pēc tam nosūtīt to parakstīšanai otram, kā tas būtu iespējams, slēdzot citus līgumus. Līgumu iespējams slēgt tikai pašiem personiski, līguma slēgšanas brīdī esot klāt abām pusēm. Pilnvaroto starpniecība šajā gadījumā nav iespējama. Cik pārim izmaksās laulības līguma noslēgšana un kādi dokumenti tam ir nepieciešami? Vai līgums ir jāreģistrēt? Valsts nodeva ir 14,23 eiro, savukārt publikācija laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izmaksā 9,25 eiro. Pārējās laulību līguma izmaksas var atšķirties atkarībā no vairākiem faktoriem, piemēram, līguma apjoma, ierakstu skaita zemesgrāmatā un komercreģistrā, arī tā, vai laulības līgumu sastāda laulātie paši vai to dara zvērināts notārs. Sarežģītākās situācijās aktuāla var būt arī advokāta konsultācija. Pieteikums ir jāiesniedz Uzņēmumu reģistra nodaļā pēc viena laulāta dzīvesvietas. Jāpievieno laulības apliecības kopija un trīs laulības līguma eksemplāri. Ja laulātie vēlas piešķirt līgumam spēku attiecībā pret trešajām personām, tad līgums jāieraksta laulāto mantisko attiecību reģistrā, lai trešās personas būtu informētas par to, ka laulātie ir atcēluši likumisko mantisko attiecību režīmu. Līgumi, kuros laulāto mantas sastāvā ir nekustamā manta, jāieraksta zemesgrāmatā.
Vai laulību līgums var pasargāt otru laulāto no kreditoru prasībām?
Laulību līgums nerada automātisku imunitāti pret kreditoru prasībām. Reizēm, lai pasargātu savu mantu, laulātie izvēlas šķirt laulību. Lai gan fiktīvi, tomēr tādā veidā tiek nodrošināta situācija, ka kreditori nevarēs vērsties pret otra laulātā mantu. Kad laulība ir šķirta un manta sadalīta, tad gan droši varam apgalvot, ka trešās personas (t.i. kreditori) prasības vairs nebūs iespējams pieteikt. Kā kreditoru prasības izpaužas realitātē? Piemēram, Marta ar Jāni laulības laikā nolēma iegādāties nekustamo īpašumu. Nekustamais īpašums reģistrēts uz Jāņa vārda, savukārt Jānis apzinās, ka nākotnē "kāds aizdevējs", kuram Jānis ir parādā ievērojamu naudas summu, vērsīsies tiesā par aizdevuma atmaksu. Tas nozīmē, ka riskam tiek pakļauts arī starp Martu un Jāni noslēgtais laulības līgums, jo kreditoriem ir tiesības apstrīdēt laulāto starpā noslēgto laulības līgumu. Līdz ar to Marta ar Jāni var zaudēt laulības laikā iegādāto nekustamo īpašumu. Dažkārt, šādās situācijās laulātie izvēlās šķirt laulību, dodoties pie notāra un slēdzot vienošanos par mantas sadali, kā arī šī nekustamā īpašuma pārreģistrēšanu uz sievas vārda, tādējādi pasargājoties no kreditoru prasībām.
Vai Latvijā noslēgts laulību līgums būs spēkā arī citās valstīs?
Latvijā noslēgts līgums nenozīmē, ka tas būs spēkā arī citās valstīs. Piemēram, Anglijā noslēgtie laulību līgumi netiek reģistrēti publiskajos reģistros. Tas nozīmē, ja Alise ar Džonatanu, kurš ir Austrijas pilsonis, vienosies par laulības līguma noslēgšanu, tad šo līgumu vajadzētu sastādīt konsultējoties ar Latvijas un Austrijas juristiem. Katrā valstī normatīvo aktu regulējums ir atšķirīgs, tādēļ laulību līgumā ir būtiski iekļaut visas nianses, kas pusēm neradītu šķēršļus nākotnē, ja šo laulību tomēr nāktos šķirt. Pirms lēmuma pieņemšanas noslēgt laulības līgumu, pārim ir svarīgi savstarpēji pārrunāt savas vēlmes un noskaņoties gaidāmajam notikumam. Biežāk vēlme slēgt laulības līgumu nāk no viena partnera puses vairāk, bet no otra partnera puses mazāk. Tas ir tādēļ, ka vienam no laulātajiem ir lielāks mantas apjoms nekā otram laulātajam un laulību līgums ir kā "drošības spilvens", lai jau iegūtā un nākotnē iegūstamā manta būtu vienīgi konkrētās personas īpašums. Bez šaubām, ka otram laulātajam var rasties negatīvas sajūtas, kā arī motivācijas trūkums turpmāk saimniekot īpašumā, kas patiesībā pieder partnerim un viņa ieguldījumam šajā īpašumā īsti nav nozīmes. Tomēr šis ir drošākais veids, kā laulātie var noteikt mantisko attiecību robežas, izvairoties no savas mantas apdraudējuma nākotnē. Ja pārim rodas padziļinātas domstarpības laulības līguma slēgšanas jautājumu risināšanā, vajadzētu apdomāt, cik lielā mērā finansiāli mantiskais aspekts rada šaubas saistībā ar laulību un mantiskās situācijas juridisko nostiprināšanu? Laulību līgums nedrīkst radīt nedrošību par nākotni, tam ir jābūt kā stabilizācijas mehānismam jeb "finansiālajam spilvenam."
Mediācija - palīgs domstarpību risināšanā.
Nepieciešamības gadījumā pāris var vērsties pie mediatora, lai ar mediācijas palīdzību sasniegtu abām pusēm vēlamo rezultātu. Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediators ir pušu brīvi izraudzīta fiziskā persona, kura ir piekritusi vadīt mediāciju. Mediatoram piemīt speciālas zināšanas par konfliktu risināšanu. Mediators netiesā un nevērtē, nedod padomus un nepiedāvā risinājumus. Puses mediācijas procesa laikā pašas nonāk līdz vēlamajam rezultātam. Mediators virza šo sarunu, sniedzot pusēm iespēju patstāvīgi atrisināt radušās neskaidrības. Mediācija ir konfidenciāls process, kur vienošanās var tikt sasniegta pat dažu stundu laikā. Process tiek vērsts uz pašcieņas saglabāšanu, savstarpējo komunikāciju un iesaistīto pušu interešu ievērošanu. Mediācijas laikā uzsvars tiek likts uz vērtībām. Piemēram, ko pārim nozīmē termins "būt kopā." Vienam tā būs kopīga laika pavadīšana vienu reizi nedēļā, bet otrai pusei tas var nozīmēt nepārtrauktu būšanu kopā. Katram ir sava izpratne par ģimeni, finansiālo stabilitāti, vērtībām un līdzpaņemtā "bagāža" no dzīves laikā piedzīvotā. Pirms mēģinam saprast otru, jāiepazīst pašam sevi!
Comments